Jūs runājat ar viņiem!

image post

Kad Twitter ierakstāt ziņojumu @teatris, sociālajā tīklā Draugiem.lv diskutējat Latvijas Mobilā telefona lapā, Facebook atstājat ziņu uz Sportland „sienas” utt., ar jums „runā” attiecīgā zīmola, uzņēmuma vai organizācijas sociālo mediju speciālists. Kas (un kādi) ir šie cilvēki?

„Pieprasījums [pēc sociālo mediju speciālistiem] pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis, bet tā kā profesija ir jauna, speciālistu tirgū ir maz,” vispārīgo situāciju raksturo personālvadības eksperte Arta Biruma. Algas šajā „lauciņā”, pēc viņas teiktā, ir no 300 līdz 1500 latiem – atkarībā no sociālo mediju nozīmības uzņēmumā vai organizācijā, kā arī speciālista kompetences. Tiesa, problēmas sagādājot sociālo mediju ekspertu izvērtēšana, jo „nav kādi konkrēti kritēriji, kā noteikt, ar ko labs speciālists atšķiras no viduvējības”.

Sešas sejas

Webradar.lv uzrunāja sešu uzņēmumu un organizāciju sociālo mediju pārstāvjus ar dažādu darba pieredzes ilgumu un pilnvarām šajā jomā, aicinot tiem raksturot savu ikdienu un izteikt novērojumus par konkurentu aktivitātēm.

Te viņi ir – attēlā no kreisās. Narvesen Baltija sociālo mediju komunikācijā viena no stratēģiem un arī darītājiem ir mārketinga komunikācijas vadītāja Rita Mihaloviča. Sportland sociālo mediju kontus apkalpo Krists Krieviņš no Internet marketing group. Savukārt Maxima Latvija to kopīgi ar partneriem dara Irina Bubņeviča. Domina Shoping vārdā ar jums sociālajos medijos runā Kristiāna Tumena no Deep White. Latvijas Mobilā telefona sociālo mediju aktivitātes nodrošina dažādu uzņēmuma struktūrvienību speciālisti (viena no tiem – Ilze Didrihsone, Info dienesta vadošā konsultante), kā arī sadarbības partneri. Bet Latvijas Nacionālajā teātrī šis pienākums uzticēts Laurai Šembelei.

Kādām īpašībām jāpiemīt?

Uzņēmuma vai organizācijas sociālo mediju speciālistam kā jebkurai citai profesijai jāpiemīt noteiktam īpašību kopumam. Kādas tās ir? Bez acīmredzamākām iezīmēm kā profesionalitāte (zem tās liekot pacietību, attapību un spēju strādāt komandā), operativitāte, spēja iejusties pārstāvētā zīmola ādā (kā saka K. Krieviņš no Sportland – jākļūst par daļu no tēla) un būšana priekšā konkurentiem teju visi aptaujātie visbiežāk nosauc radošumu.

„[Svarīga] spēja veidot interesantu un saistošu saturu, kas uzrunā sociālo tīklu lietotājus, kā arī stratēģisks skatījums – lai sociālo tīklu risinājumus mērķtiecīgi savienotu ar klientu komunikācijas un biznesa mērķiem,” uzsver K. Tumena no Dominas. Viņa turklāt atgādina, ka sociālajos tīklos var ne tikai veidot attiecības ar esošajiem klientiem, bet arī piesaistīt jaunus, tāpēc svarīgi pārzināt savu auditoriju un radīt tai atbilstošu saturu – „vai tie būtu jaunieši, uzņēmēji vai viedokļu līderi”.

Punktu uz „i” uzliek personālvadības eksperte A. Biruma: „Galvenā īpašība ir sava darba mīlestība: šī joma ir jauna, nepārtraukti attīstās. Darbinieka mācīšanās, kā arī meistarība šai jomā ir atkarīga no cilvēka intereses, mērķtiecības un spējas domāt konceptuāli.”

Vai jādzīvo online?

Jā! Uz šo jautājumu atbilde ir viennozīmīga (un, patiecoties tehnoloģiju attīstībai – viedtālruņiem utt., tas ir arī praktiski iespējams). Protams, fiziski tas nav iespējams, tāpēc kā risinājums tiek minēta atbildības sadalīšana starp vairākām personām.

Ir gan viens „bet”. Katrā uzņēmumā vai organizācijā uz šo jautājumu jāskatās, vadoties no komunikācijas intensitātes. „Jautājumus visbiežāk saņemu tieši darba dienās pēc 9:00,” savā pieredzē dalās K. Krieviņš no Sportland. Tātad – ne vienmēr būšana online visu laiku ir tiešām nepieciešama.

Interesanti, kā atzīmē personālvadības eksperte A. Biruma, sociālo mediju speciālisti online nereti ir komunikablāki nekā offline – reālajā dzīvē, (jo reti kam vienlīdz labi padodas „sarunāties” abās vidēs). No uzņēmuma vai organizācijas tēla viedokļa tā, viņasprāt, nav problēma, jo sociālo mediju speciālisti tomēr paliek „ēnā” aiz zīmola. Tomēr šis ir izaicinājums vadītājiem – kā komunikācijā ar klientu nosegt online un offline saikni, veidojot labu kopējo tēlu, uzskata A. Biruma.

Kas ir grūtākais ikdienā?

Te atbildes atšķiras pēc katra uzņēmuma specifikas. I. Bubņeviča no Maxima Latvija norāda uz atkarību no citiem komunikācijas dalībniekiem, lai efektīvi sniegtu atbildi uz uzdoto jautājumu. Latvijas Mobilā telefona digitālā mārketinga projektu vadītāja Laura Zavodska, kas apkopoja atbildes uzņēmuma vārdā, min grūtības dažkārt noteikt publicējamo ziņu prioritāti, ņemot vērā kompānijas daudzos zīmolus. Latvijas Nacionālā teātra sociālo mediju eksperte L. Šembele atzīmē daudzos citus paralēlos pienākumus. Narvesen Baltija pārstāve R. Mihaloviča kā izaicinājumu nosauc aktivitāšu efektivitātes mērīšanu, kā arī sekotāju nemitīgu uzmanības noturēšanu. K. Krieviņš no Sportland izsakās līdzīgi: „Mēģināt uztvert savu sekotāju noskaņojumu un to, kas dotajā brīdī viņus varētu ieinteresēt visvairāk. Taču šīs ir tās pašas lietas, kas padara šo darbu tik interesantu!” Arī K. Tumena no Dominas nevēlas „ieslīgt rutīnā, atkārtoties, nekļūt par „sausiņu”, kas tikai atražo informāciju”.

Ekspreskomentāri

Lielākā kļūda sociālo mediju jomā

R. Mihaloviča (Narvesen Baltija): To nevarētu saukt par kļūdu, bet pagāja ilgs laiks, lai uzņēmumā vienotos un precīzi noformulētu mērķi, kāpēc gribam ieiet sociālajos tīklos.

I. Bubņeviča (Maxima Latvija): Kādu svarīgu Latvijas notikumu ignorēšana (piemēram, svētku, kuri ir svarīgi mērķauditorijai) un nesavlaicīga reaģēšana uz pieprasījumiem, jautājumiem – pārāk ātra vai lēna.

K. Tumena (Domina Shopping): gadījies sajaukt korporatīvo un privāto Twitter kontu.

K. Krieviņš (Sportland): Vienmēr jāatceras, ka tā vai savādāk formulēts teikums var izklausīties ļoti dažādi – pie tā jāpiedomā. Pateicoties atsaucīgiem kolēģiem, esmu laikus paspējis izlabot nelielās kļūdas.

L. Zavodska (Latvijas Mobilais telefons): Parasti mums izdodas novērtēt, ko konkrētais lietotājs sagaida un atbilstoši ar viņu komunicēt, taču ir bijuši gadījumi, kad tomēr esam kļūdījušies – cilvēkam, kas vēlējies aprūpi, sniegta konkrēta atbilde.

L. Šembele (Latvijas Nacionālais teātris): Ziņa pa kāpēju Vanšu tiltā, precīzāk – tās formulējums varēja būt mazliet citāds un tad mēs netiktu pieminētu līdz ar Laimas kontu.

Labākās pašu idejas

L. Šembele (Latvijas Nacionālais teātris): Priecē tas, ka ar sociālo mediju palīdzību izdodas lauzt stereotipus par Nacionālo teātri.

K. Krieviņš (Sportland): Vislabāk patīk tie brīži, kad, sakrītot tā brīža aktualitātēm, tu atrodi ko tādu, kas patiesi varētu ieinteresēt tavus sekotājus.

K. Tumena (Domina Shopping): Pinterest un Facebook profilos rudens kolekcijas kampaņas ietvaros izveidojām Do it yourself sadaļu – publicējām padomus rotaslietu izgatavošanā un saskaņošanā ar apģērbu. Rezultātā bija cilvēki, kas uz Dominu nāca ar izdrukātu attēlu un vēlējās iegādāties tieši šos aksesuārus un apģērbus.

L. Zavodska (Latvijas Mobilais telefons): „Mobilā misija”, kuras mērķis izglītot sabiedrību par viedtālruņiem un iespējām, ko piedāvā internets telefonā.

R. Mihaloviča (Narvesen Baltija): Interesanti fakti par precēm un pakalpojumiem, ko var iegādāties Narvesen tirdzniecības vietās. Interesantas un aizraujošas spēles un aplikācijas, piemēram, hotdogu spēle „Kuram garāks?”, spēlē „Uzspēlēsim veikalos” utt.

Autoritātes citos uzņēmumos/organizācijās sociālo mediju jomā

L. Zavodska (Latvijas Mobilais telefons): Būtiski izvērtēt ne tikai reklāmas ziņu publicēšanu, bet arī sekotāju izklaides un izglītošanas faktoru. Kā labu paraugu Facebook var minēt Samsung Latvija.

I. Bubņeviča (Maxima Latvija): No pasaules – Starbucks.

K. Tumena (Domina Shopping): Agrākā Sockbox, tagad Amoralle Twitter komunikācija – neuzbāzīga, pieklājīga un stilīga.

K. Krieviņš (Sportland): Bites Twitter konts – draudzīgi, izpalīdzīgi un aktīvi komunicē ar saviem sekotājiem, kas arī ir galvenais uzņēmuma sociālo mediju kontu uzdevums. Vizuāli ļoti patīk Facebook lapa „Riga, I love You” – vienkārši un vizuāli vienoti.

R. Mihaloviča (Narvesen Baltija): Ļoti patīk, kā strādā Norvēģijas Narvesen Facebook lapa, kurā daudz komunicē arī īpašnieks Magnuss Reitans, kas krietni sašaurina robežu starp uzņēmuma vadību un pircēju.

L. Šembele (Latvijas Nacionālais teātris): Latvijas Pasta iespēja no Twitter konta sūtīt pastkartes.

Foto – Ieva Čīka, LETA Foto

Pievieno komentāru