Ušakovs ir Tviterī?

image post

Jā, šādu jautājumu man uzdeva krievvalodīgs sociālo mediju eksperts. Tas lieliski parāda, ka nelatviski runājošie nobāzējušies citās sociālo mediju platformās. Kur? Un ar kādu ziņu viņus sasniegt? Saruna ar Aleksandru Timofejevu (pa kreisi) un Maksimu Berjozu (pa labi), kas tieši vai netieši sekojuši krievvalodīgo sociālo tīklu lietošanas paradumiem.

Kur viņi „tusē”?

Nelatviešu Draugiem.lv viennozīmīgi ir Odnoklassniki. „Man māte „sēž” Odnoklassniki, tas ir labs starts 50 un 60 gadīgiem bez pieredzes ar sociālajiem tīkliem,” uzskata Maksims. „Daži viņas klasesbiedri aizbraukuši uz Krieviju, [izklīduši] pa visu pasauli un „tusē” Odnoklassniki.” Aleksandrs gan norāda, ka lielākā Odnoklassniki auditorija ir starp 25 un 40 gadiem. Gemius dati liecina, ka no Latvijas šo Krievijas sociālo mediju tīklu lieto ap 200 000 cilvēku. Iespējams, daļa tam pievienojās pēc Latvijas One.lv slēgšanas, kad tā lietotāji tika aicināti pāriet uz Odnoklassniki.

Otrs vēsturiski populārs sociālais medijs Latvijas krievvalodīgo auditorijai ir V Kontakte, kas sākotnēji orientējās uz studentiem, bet tagad kļuvis par vērienīgu satura, tai skaitā – filmu, resursu krievu valodā. Maksims pieļauj, ka abu sociālo tīklu popularitāte Latvijā ir līdzīga.

Taču arī nelatviski runājošo vidū arvien pieaug Facebook popularitāte.

„Latvijas krievvalodīgie nav tikai vienā vietā,” raksturo Aleksandrs. „Mammas neatradīsiet V kontakte, viņas būs Odnaklassniki. Jaunieši jā – viņi būs sadrumstaloti, daudzi arī Facebook. Ja runājam par LiveJournal, kas ir kaut kas cits – platforma blogiem – cilvēki tur ies palasīt, bet nav vieta, kur liela cilvēku masa pavadīs ikdienu.”

Tviteris?

„Mans personīgais sociālais tīkls ir Twitter. Es to ienīstu un mīlu!” atzīstas Maksims. Taču viņš uz šo sociālo mediju vairāk skatās kā uz interešu tīklu. „Man vienalga – latvietis, krievs vai dzīvo Kambožā, es sekošu, ja viņš raksta interesanti.”

Viņaprāt, arī Facebook vairāk domāts tādām aktivitātēm, kā piemēram, kāda jaunieša aicinājumam miljons reižu nospiest Like, lai kāda meitene ar viņu pārgulētu.

Maksims vispār nedaudz pieklusina vismaz latviešu auditorijā nereti valdošo sociālo mediju dievināšanu korporatīvajā komunikācijā un pauž viedokli, ka vislabāk nostrādā draugu rekomendācija. „Ja bizness iet uz sociālajiem tīkliem, tas nenozīmē, ka sameklēs tur klientus,” viņš „atvēsina”. „Agrāk visiem vajadzēja mājaslapu, tad mājaslapu uz flash, tad blogus, [tagad] sociālos tīklus.” Viņš neizslēdz, ka pēc gada varētu uzrasties pētījums, cik ļoti cilvēki sociālajos medijos seko zīmoliem, taču nereti pat ja kāds uzņēmums nolaikots, iespējams, pēc kāda laika cilvēks tam atsekojas vai vismaz atslēdz aktuālo ziņu plūsmu no tā.

Var arī iegūt

Lai arī sociālie mediji, pēc Maksima domām, ir pārvērtēti, tie vienalga ir vērtīgi. Gan V Kontakte, gan Odnoklassniki piedāvā iespēju veidot domubiedru un korporatīvās grupas, un to izmanto gan uzņēmumi (lielākoties gan starptautiskie zīmoli ar globāli veidoto saturu krievu valodā), gan tas pats Ušakovs. „Jebkurš [viņa] paziņojums izraisa diskusijas. Un tā ir atbilde, vai uz krievvalodīgajiem strādā sociālie mediji. Jā – strādā!” uzsver Aleksandrs.

Kā uzrunāt krievvalodīgos?

Pirmais jautājums – vai obligāti runāt krievu valodā. Maksims uzskata, ka trīsdesmitgadīgie lieliski saprot latviski. „Man patīk Laima, Apple, Barcelona un esmu gatavs sekot visām viņu aktivitātēm gan latviski, gan krieviski un angliski, ja saturs ir interesants un es tieku iesaistīts,” viņš skaidro. Otra ir auditorija pēc 40 gadiem, kurā nedaudz vairāk cilvēku latviski tik labi nesaprot. „Bet arī – ja būs desa ar 50% atlaidi, jebkurš sapratīs!” pārliecināts Maksims. „Ja cilvēks mēģina kaut ko pateikt krieviski, lai piesaistītu sev lietotājus, krievi ļoti to jūt – nevajag pārcensties. Labāk runāt latviski,” pievienojas Aleksandrs.

Diemžēl nereti latvieši pārcenšoties, komunikāciju veidojot ap kādu sarežģītu vārdu. Tāpēc Maksims iesaka izvēlēties vienkāršus izteiksmes līdzekļus.

Tomēr ir gadījumi, kad nelatviešus vēlams uzrunāt krieviski. Kā piemēru Aleksandrs min Odnoklassniki vai ziņu portāla krievu versijas apmeklētāju, uz ko banneris latviski var nenostrādāt: „Jā, viņš saprot to valodu, bet var nepamanīt, var uzskatīt par necieņu…” Un banneri nevar iztulkot 1:1 – piemēram, teksts „Kārlis aizbrauca uz Kuldīgu pie vecmāmiņas” krievvalodīgajam neko neizsaka.

Pēc Aleksandra domām, lieliem zīmoliem gan var atmaksāties līdzekļu ieguldījums tikai uz krievvalodīgajiem orientētā kampaņā, taču, iespējams, tad gan ziņa jākomunicē krāšņāk.  „Nav gan tā, ka jāliek matrjoškas,” viņš uzreiz piebilst.

Vēl viens gadījums, kad varētu būt vērts komunicēt krieviski – ja uzņēmumam ir kāds īpašs piedāvājums, piemēram, uz Pareizticīgo Ziemassvētkiem, min Aleksandrs.

Ziņas akselerators

Taču kopumā arī Aleksandrs sociālo mediju nozīmi izceļ nedaudz citā rakursā – tie jebkuru ir padarījuši par publisku personu. „Visas ilgi veidotas kampaņas var sociālajos medijos ļoti ātri padarīt par bezjēdzīgām ar vienu kļūdu, kas pat var nebūt attiecībā uz mārketingu. Un tieši runājot par krievvalodīgajiem. Pietiek vienam uzņēmējam ar produktu, kas paredzēts visiem, pateikt kaut ko, kas aizskar krievvalodīgo jūtas.. Es varēju neizlasīt interviju, bet komentāri…,” sociālo mediju pastiprinātāja funkciju iezīmē eksperts. „Ja būtu tikai avīzēs nodrukāts, viens otram pastāstītu pie tējas un ziņa tik ātri neizplatītos, bet te – ugunsgrēks mežā.” Tāpēc, viņaprāt, svarīgāk par kampaņas veidošanu divās valodās ir padomāt, ko saki vienā un kā tas ietekmēs daļu tavas auditorijas. Un tas nav tikai pēc etniskās piederības… Labā ziņa gan ir tāda, ka visu laiku parādās kas jauns un bijušo cilvēki ātri aizmirst.

Otrs virziens, ko min Maksims – sociālie mediji dod iespēju, piemēram, Latvijas mafinu ražotājam sekot biznesam ASV, Brazīlijā, Francijā, Spānijā – ko tur piedāvā, uz kādu auditoriju strādā, kā iepako. „Tas noteikti palīdz uzbūvēt biznesu!” viņš aicina skatīties plašāk.

Eksperti – pārsvarā latvieši

Jebkurā gadījumā, kā uzsver Maksims un Aleksandrs, internetā var un vajag eksperimentēt, tai skaitā – sociālajos tīklos un domājot par konteksta reklāmu. „Pirmais ir dabūt klikšķi, otrais – lai lapā kaut ko izlasa, un tad seko pirkums,” atgādina Aleksands. „Internetā eksperimentu var izveikt ļoti ātri: žurnālā es nevaru paralēli ielikt divas dažādas reklāmas; internetā to var.”

Maksims gan atgādina, ka Latvijā mārketingā un radošajās aģentūrās pārsvarā strādā latvieši, kas ne vienmēr pārzina krievvalodīgo īpatnības un nereti veido pārāk latvisku reklāmu un komunikāciju kopumā. „Tā ir problēma vietējam tirgum, bet arī iespēja vietējiem cilvēkiem – ja tie izaug par speciālistiem, kas labi saprot, kā var sociālajos medijos vai radošajā aģentūrā aizsniegt cilvēkus šeit, viņiem ir viegli apgreidoties uz citu lielāku tirgu, kur ir krievvalodīgie,” realitāti raksturo Aleksandrs. „Viņš, [pat strādājot no Latvijas], pelnīs vairāk.”

Rezumējot tēmu, Maksims uzsver – lai tiktu tuvāk saviem patērētājiem, zīmoliem jārunā „viņu” valodā, un ne par valodu klasiskā izpratnē ir stāsts…

Tagi: ,

Pievieno komentāru